Informācijas tehnoloģiju (IT) nozares pētnieki Latvijā attīsta ar domām vadāmu datorprogrammu. Tā ar mākslīgā intelekta (MI) palīdzību ļautu arī cilvēkiem ar kustību traucējumiem vadīt datoru. Augstskolas “Turība” radītā tehnoloģija arī saņēmusi patentu, un pētnieku komanda pārliecināta, ka tas paver jaunas iespējas darba vides pieejamībai cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

Kā datora klaviatūra vai pele
Biznesa augstskolas “Turība” IT fakultātes dekāns asociētais profesors Jānis Pekša iepazīstināja Latvijas Radio ar ķiverei līdzīgu iekārtu, kas aprīkota ar vadiem un īpašiem sensoriem. Patlaban medicīnā plaši pielietoto tehnoloģiju fakultātes pētnieki izmanto, lai mākslīgajam intelektam mācītu atpazīt domas. Ar 3D printeri izveidoto tīklveida ķiveri un tai pievienoto programmu Pekša salīdzināja ar datora klaviatūru vai peli, kas mums palīdz dot datoram kādas komandas:

“Līdzīgā veidā, kā kardiologs mēra cilvēka sirdi ar zemās frekvences radioviļņiem un iegūst par katru frekvenci savu diagrammu. Tieši tas pats, uzliekot [ķiveri] cilvēkam uz galvas – domājot rodas šie paši smadzeņu viļņu signāli, mēs viņus nolasām un ar mākslīgā intelekta palīdzību cenšamies saprast, ko tad cilvēks ir domājis.

Tas nozīmē, ka cilvēks, kas vēlas vadīt datoru, pats apmāca MI ar šo iekārtu, un pēc tam realitātē domā un dators kaut ko dara.

Vieglākais piemērs ir tā pati “Alexa” vai “Google Assistant”, kur attiecīgi ir jāizprot, ko tu ar viņu runā un kādas komandas tu dod. Tur ir tāda abpusēja informācijas apmaiņa, un MI mācās no katra cilvēka verbālās runas, pielāgojas un saprot, kurus vārdus lieto. Šeit ir tāda pati doma. Mēs to klaviatūru/peli, ja var tā teikt, uzliekam uz galvas.”

Ar domu palīdzību māca alfabētu
Projekta eksperimentos piedalās augstskolas studenti, un darbs ir laikietilpīgs, jo iekārta katram lietotājam ir jāpielāgo, lai kopumā 16 sensori konkrētajā smadzeņu apgabalā precīzi nolasītu radītos signālus un nodotu mākslīgā intelekta risinājumam, kas tos analizē un pārvērš vizualizācijās uz datora ekrāna. Eksperimenta laikā lietotājam gan šīs domas arī jāapstiprina.

Patlaban pētnieki datorprogrammas apmācībā tikuši līdz ceturtajam alfabēta burtam, procesu iezīmēja Pekša:

Tad cilvēks nodomā to “a” burtu un pēc tam arī apstiprina, uzspiežot to uz klaviatūras. Kā cilvēka smadzenēs tas vizuāli izskatās – ir šie zemās frekvences viļņi, kas ir vairākas līknes. Tajā brīdī, kad cilvēks arī to apstiprina, nospiežot šo burtu, kuru viņš nodomāja, tad mums ir vizualizācija tam burtam un tieši tam cilvēkam. Ir pieci līdz desmit studenti, kas uzliek iekārtu, un tiek mācīti burti. Un mēs varam apstiprināt, ka visiem tas ir izdevies tikai tajā brīdī, kad viņi vairs neko nesaka priekšā, bet tikai pie sevis šos burtus nodomā, un mēs uz datora tos redzam.

Bet tā no ielas paņemt tagad kādu cilvēku, uzlikt viņam [iekārtu] un lasīt domas – tā diemžēl ir utopija, tas tā nestrādā, jo cilvēkam ir attiecīgi jāvada šis dators.

Pasaules mērogā arī ir izdomāti mikročipi, kurus ievieto cilvēkam fiziski smadzenēs, un ir skaidrs, ka tie ir diezgan precīzi. Bet te mēs nekādas ķirurģiskas lietas nedarām, tas vienkārši tiek uzlikts uz galvas un viss.”

Mērķis programmu padarīt pieejamu ikvienam
“Turības” pētnieku ieskatā šis mākslīgā intelekta risinājums paver jaunas iespējas darba un izglītības vides pieejamībai tieši cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Jaunā tehnoloģija arī tikko saņēmusi patentu, bet Pekša skaidroja, ka projekta noslēgumā plānots izstrādāt visiem pieejamas vadlīnijas, kā izmantot radīto datorprogrammu:

“IT pasaulē ir nepieciešams daudz darbinieku, šis varētu būt viens no resursiem, kā viņus var piesaistīt. Gala rezultātā cilvēkiem ar invaliditāti, piemēram, kam nav roku, kāds IT uzņēmums var uzsaukt šādu iekārtu, un mūsu programma attiecīgi apmācītu šo indivīdu, un viņš varētu veiksmīgi izmantot datoru. Mūsu mērķis ir, ka tieši šī lietojuma programma ir bez maksas, tā ir atvērta veida, mēs to izveidosim un popularizēsim, lai cilvēki varētu izmantot.”

Pateicoties “Intux” projektam, šī iekārta izmaksājusi 15 000 eiro, norādīja Pekša: “Nākošais solis tad būtu, ka iekārtu vajadzētu atkārtoti ražot pie kāda nopietna IT uzņēmuma, kas ražo mikroshēmas, lai cena strauji samazinātos un tas būtu arī pieejamāks.”

“Apeirons”: Jaunās tehnoloģija kļūst aizvien pieejamākas
Apvienības “Apeirons” vadītājs Ivars Balodis vērtēja, ka tieši zinātne var īpaši atvieglot ikdienu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām , un tas arī šobrīd straujāk notiek, attīstoties mākslīgā intelekta risinājumiem:

“Pirms kādiem 10 gadiem bija tādas tehnoloģijas, uz kurām mēs ar atvērtām mutēm skatījāmies un brīnījāmies. Kameras, kas speciāli nokalibrē tavu acu skatienu, un tu vari ar acīm vadīt datoru. Ļoti lēnām, bet tu varēji rakstīt. Un tās bija ļoti dārgas tehnoloģijas, kuras nebija tik vienkārši apgūstamas. Tagad tās tehnoloģijas ir gandrīz vai pieejamas bez maksas. Iespējams, ir vēl lietas, ar kurām mākslīgais intelekts varētu palīdzēt rakstīt datorā daudz vienkāršākā veidā vai ko citu darīt, piemēram, vadīt automašīnu. Tās tehnoloģijas tik strauji ienāk iekšā! Ar katru gadu, ar katru dienu man pat liekas, ka viņas kļūst aizvien pieejamākas.

Es ļoti ceru, ka tiešām tās tehnoloģijas būs arī tādas, kuras palīdzēs cilvēkam tikt galā ar viņa invaliditāti un palīdzēs labāk iekļauties, labāk komunicēt, labāk dzīvot, un tas ir svarīgi.

Pētnieki tuvākajos gados plāno mākslīgā intelekta datorprogrammai iemācīt ko līdzīgu pilnvērtīgai domu vārdnīcai – lai tā spētu no smadzenēs dotajiem signāliem atpazīt visu alfabētu, kā arī pēc tam pāriet uz vārdu un teikumu atpazīšanu.

Avots: https://www.lsm.lv/raksts/dzive–stils/tehnologijas-un-zinatne/28.05.2025-it-nozares-petnieki-latvija-attista-ar-domam-vadamu-datorprogrammu.a600771/