2024. gada 1. augustā stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/16891 jeb ES Mākslīgā intelekta akts – pasaulē pirmais visaptverošais MI regulējums. Tā mērķis ir uzlabot ES iekšējā tirgus darbību, nosakot vienotu tiesisko regulējumu mākslīgā intelekta sistēmu (MI sistēmas) izstrādei, laišanai tirgū un lietošanai, kas atbilst ES vērtībām un vienlaikus palīdz nodrošināties pret MI sistēmu radītajām kaitīgajām sekām.

Biznesa augstskolas “Turība” IT virziena vadītājs, asoc. prof. Jānis Pekša skaidro: “ES Mākslīgā intelekta akts ir nozīmīgs tiesību dokuments, kas nostāda Eiropu pasaules MI kopienas priekšgalā, regulējot MI pamatprincipus un novēršot tehnoloģijas radītos riskus.”

Savukārt Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) valsts sekretāra vietnieks Gatis Ozols uzsvēris: “Būtiski, lai mēs izmantojam mākslīgo intelektu, ne tikai lai uzlabotu un padarītu ērtāku savu ikdienu, bet vienlaikus to darītu saskaņā ar personu pamattiesībām un demokrātijas pamatprincipiem. Tāpēc ir svarīgi veidot šajās vērtībās balstītas starptautiskas normas un prakses.”

ES Mākslīgā intelekta akts kā regula ir tieši piemērojams visās ES dalībvalstīs, tomēr atsevišķos jautājumos dalībvalstīm būs tiesības vai pienākums veikt precizējumus.

Līdzsvars starp ieguvumiem un riskiem

Mākslīgais intelekts strauji attīstās un sniedz dažādus ieguvumus, tomēr tā izmantošana var arī kaitēt sabiedrības interesēm un pamattiesībām, kuras aizsargā ES tiesību akti. Šāds kaitējums var būt materiāls vai nemateriāls, tostarp fizisks, psiholoģisks, sabiedrisks vai ekonomisks.

Kā uzsvērts ES Mākslīgā intelekta prembulā, MI var lietot arī ļaunprātīgi un tas var sniegt nebijušus un spēcīgus rīkus manipulatīvas, ekspluatatīvas un sociālās kontroles prakses īstenošanai.

Piemēram, ES likumdevējs atzinis par īpaši bīstamām MI sistēmas, kas izmanto zemapziņai adresētus elementus – skaņas, attēla vai video stimulus (piemēram, virtuālajā realitātē) –, kurus personas nespēj uztvert, jo tie darbojas ārpus cilvēka uztveres.

Šādas MI iespējotas manipulatīvas metodes var izmantot, lai pārliecinātu personas iesaistīties nevēlamā rīcībā vai lai maldinātu tās, vedinot pieņemt lēmumus tādā veidā, kas grauj un vājina to autonomiju, lēmumu pieņemšanu un izvēles brīvību.

Lai līdzsvarotu MI radītos riskus, ES Mākslīgā intelekta akts:

• Definēs risku pārvaldības nosacījumus, nosakot prasības augsta riska MI sistēmām un to pārvaldītājiem. Tas nozīmē, ka būs atļautas daudzas augsta riska MI sistēmas, taču to izmantotājiem būs jāievēro noteiktas prasības un pienākumi.
• Noteiks, kādas MI sistēmas ES būs aizliegtas, jo ar to lietojumu saistītie riski uzskatāmi par nepieņemamiem ES vērtībām. Pie šādiem lietojumiem jāmin kognitīva uzvedības manipulācija, kriminoloģiskā prognozēšana, emociju uztveršana darbavietā un izglītības iestādēs un sociālā vērtēšana. Tiks aizliegtas arī biometriskās tālidentifikācijas sistēmas, piemēram, sejas atpazīšana, ar dažiem ierobežotiem izņēmumiem.
• MI sistēmas, kas rada tikai ierobežotu risku, varēs izmantot, ievērojot informēšanas un pārredzamības pienākumus. Piemēram, būs jānorāda, ka saturu ir radījis MI, lai lietotāji varētu pieņemt apzinātu lēmumu par turpmāku satura izmantošanu.

Savukārt MI sistēmas, kuras riskus nerada, ES Mākslīgā intelekta akts neregulēs. Tāpat akts neattieksies uz militāriem, aizsardzības un valsts drošības mērķiem radītajām sistēmām, taču noteiks minimālās prasības personas pamattiesību aizsardzībai, kas paredz valstīm ieviest atļauju un uzraudzības procedūras.

“Akts paredz skaidras prasības un pienākumus MI izstrādātājiem un ieviesējiem noteiktās lietojumprogrammās. Svarīgākais, lai viņi izprot šī akta noteikumus par to, ko drīkst un ko nedrīkst darīt dažādās situācijās. Akts ir izstrādāts ar skaidriem definējumiem, kas nodrošina precīzu izpratni pēc tā ieviešanas,” norāda J. Pekša.

Līdz ar to gan uzņēmējiem, gan valsts iestādēm tiks nodrošināti vienoti noteikumi MI izstrādes, ieviešanas un lietošanas procesos – atbilstoši tam, kāda riska MI sistēmas tiks izstrādātas vai izmantotas pakalpojumu sniegšanā. MI sistēmu nodrošinātājiem un uzturētājiem tiks uzlikts arī pienākums sniegt pietiekamu MI pratības līmeni savam personālam un citām personām, kuras to vārdā iesaistītas MI sistēmu darbībā un izmantošanā (4. pants).

Vienlaikus ES Mākslīgā intelekta akts par prasību neievērošanu paredz arī sankcijas, tostarp ievērojamus naudas sodus (skatīt ES Mākslīgā intelekta akta XII nodaļu “Sodi”).

Atbalsts inovācijām

Mākslīgā intelekta akta mērķi nav tikai uzlabot pārvaldību un spēkā esošo tiesību aktu par pamattiesībām un drošību izpildi. ES likumdevēja nodoms ir arī veicināt investīcijas un inovācijas mākslīgajā intelektā.2

Līdz ar to ES Mākslīgā intelekta aktā ir iekļauti noteikumi MI inovāciju atbalstam atbilstoši Eiropadomes nopraustajam mērķim ES – veicināt uz cilvēku orientētu pieeju MI un būt pasaules līderei droša, uzticama un ētiska mākslīgā intelekta attīstīšanā.3

Paredzot minētos noteikumus, kā arī pasākumus inovācijas atbalstam, īpaša uzmanība pievērsta maziem un vidējiem uzņēmumiem, tostarp jaunuzņēmumiem. “Mērķis ir arī samazināt finansiālo un administratīvo slogu uzņēmumiem,” skaidro J. Pekša. Piemēram, akts paredz izstrādāt vienkāršotas obligātās tehniskās dokumentācijas veidlapas, veicināt atbalsta pasākumus, jo jaunajiem uzņēmumiem dažkārt var trūkt juridisko resursu un apmācības, kas vajadzīga, lai nodrošinātu pienācīgu izpratni par aktu un atbilstību tam.

Vienlaikus tiks atbalstīta pētniecības attīstība, šai jomai nosakot atsevišķus izņēmumus un atvieglojumus, kā arī paredzot MI “smilškastes testēšanas” ieviešanu. Akta 57. pants paredz, ka kompetentās iestādes izveido vismaz vienu MI “regulatīvo smilškasti”4 valsts līmenī, kura sāk darboties līdz 2026. gada 2. augustam.

Ieviešana notiks pakāpeniski

ES Mākslīgā intelekta akta ieviešana noritēs pakāpeniski līdz 2026. gada 2. augustam, ar atsevišķiem spēkā stāšanās izņēmumiem, kas noteikti aktā (skat. 70. p., 72. p., 97. p., 111. p., 112. p., 113. p.), piemēram:

• no 2025. gada 2. februāra tiks uzsākta I nodaļas (“Vispārīgi noteikumi”) un II nodaļas (“Aizliegta MI prakse”) piemērošana;
• no 2025. gada 2. augusta spēkā stāsies V nodaļa, kas attiecas uz vispārīgā lietojuma MI modeļiem, un līdz šim termiņam dalībvalstīm jāizveido kompetenta uzraudzības iestāde;
• līdz 2026. gada 2. februārim Eiropas Komisijai jāizdod speciāls akts ar vadlīnijām (un izsmeļošu sarakstu ar praktiskiem piemēriem par MI sistēmu) par to, kuras ir augsta riska MI sistēmas un kuras nav augsta riska MI sistēmas;
• līdz 2026. gada 2. augustam dalībvalstīm ir jāpieņem regulējums soda piemērošanai par aktā ietverto noteikumu pārkāpumiem, bet Eiropas Komisijai ir jāpārskata un, ja nepieciešams, jāpapildina augsta riska MI sistēmu saraksts;
• no 2027. gada 2. augusta spēkā stāsies noteikumi par MI sistēmām, kuras paredzēts izmantot kā produkta drošības sastāvdaļas (skat. 6. panta 1. punktu) u. c.

1Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2024/1689 (2024. gada 13. jūnijs), ar ko nosaka saskaņotas normas mākslīgā intelekta jomā un groza Regulas (EK) Nr. 300/2008, (ES) Nr. 167/2013, (ES) Nr. 168/2013, (ES) 2018/858, (ES) 2018/1139 un (ES) 2019/2144 un Direktīvas 2014/90/ES, (ES) 2016/797 un (ES) 2020/1828 (Mākslīgā intelekta akts).

2https://www.consilium.europa.eu/lv/policies/artificial-intelligence/#AI%20act

3Eiropadome (2020), Eiropadomes ārkārtas sanāksme (2020. gada 1. un 2. oktobrī) – secinājumi, EUCO 13/20, 6. lpp.

4“MI “regulatīvā smilškaste”” ir kontrolēts satvars, ko izveido valsts kompetentā iestāde un kas piedāvā MI sistēmu nodrošinātājiem vai potenciālajiem nodrošinātājiem iespēju izstrādāt, apmācīt, validēt un attiecīgā gadījumā reālos apstākļos testēt inovatīvu MI sistēmu, ievērojot smilškastes plānu uz ierobežotu laiku regulatīvās uzraudzības ietvaros (skat. ES Mākslīgā intelekta akta 3. panta 55. apakšpunktu).

Avots: https://lvportals.lv/skaidrojumi/366612-es-maksliga-intelekta-akta-ieviesana-norites-pakapeniski-2024